Neaptverami, negaidīti un pēkšņi. Lai arī ir  daudz izdarīts, ir ļoti daudz iesāktu darbu, daudzas  Tavas idejas vēl tikai attīstītās un tiek pamazām īstenotas. Spilgts pierādījums ir audzēknes Janas personālizstāde, Tavu audzēkņu veidotie darbi Valsts konkursam ir  nodoti  profesionāļu vērtēšanai.  Nevaram pierast, aprast un saprast, ka Tava vieta pie loga mūsu kopīgo mākslas, izglītības, emociju, kultūras un dažķārt, ļoti sievišķīgu tēmu sarunu telpā  būs tukša….

Aina, saruna palika nepabeigta. Liekas, ka tepat vien ir tavs vērtējums, smalkā humora izjūta. Tu ļoti labi prati atšķirt graudus no pelavām. Mākslas skolas bērnos ieraudzīt zelta vērtus talantus, iedrošināt un kādu gabaliņu vadīt. Tu prati ieklausīties, novērtēt idejas, savu skatījumu, raisīt dziļas domas. Tu palīdzēji atrast īstos vārdus.

Vislabāk to, kas tev bija svarīgs, Tu izteici, rakstot par cilvēkiem kultūras dzīvē, ticības ceļā ar garīgu skatījumu un bijību Dieva priekšā. Mēs vēl esam ceļā, bet Tu – jau mājās.

Tu  bija radoša, zinoša, labām, interesantām idejām bagāta personība, ļoti cilvēcīga, iejūtīga. Dzīves pārbaudījumu brīžos prati uzmundrināt, atbalstīt.

Tu bija interesanta sarunu biedrene, kura apbūra ar savu mierīgo runas veidu, plašajām zināšanām un lielo kultūrpieredzi. Tu prati ne tikai stāstīt, bet arī klausīties, būdama ļoti empātiska. Tālab arī Tevis rakstītais gan par cilvēkiem, gan mākslas norisēm nekad nebija virspusējs. Un spēja pasmaidīt viegli ironiski gan par sevi, gan pasauli – tas vien bija ko vērts! Mums ļoti pietrūks Tevis…