Pagājušā gada marta vidū skolas radošajam un mācību procesam klātienē tika “norauts”  ja ne STOPkrāns, tad vismaz pamatīga rokasbremze. Tikām uzlikti uz “pauzes”, jo bija liela neziņa, daudz neskaidrību par ārkārtējās situācijas nepieciešamību un tās pamatotību. Atceros, ka tieši pirms gada, 13.marta piektdienā, bija ieplānots koncerts, kurā skanētu skaņdarbi flautai un Bauskas novada klausītājiem būtu iespēja dzirdēt un redzēt mūsu skolas talantīgo absolventi, jauno mūziķi Klēru Kuļikausku un viņas kolēģes. Diemžēl- nekā. Vēl joprojām ceram uz šādu koncertu klātienē.

 Martā viss notika tik strauji un negaidīti, ka bija liels apjukums– ne tikai skolotājiem un skolu vadītājiem, bet arī audzēkņiem un vecākiem. Tad likās, ka tas tikai uz tādu nelielu laiku un tad viss sakārtosies….

Rudenī jau bijām vairāk sagatavojušies un pielāgojušies jaunajai situācijai.  Bijām precīzāki un zinošāki norādījumu sagatavošanā, dokumentu izstrādē, telpu pielāgošanas procesā, epidemioloģisko prasību ievērošanā, plūsmu organizēšanā,  tehnikas un skaņu aparatūras, mājas mākslas  darbnīcu izveidē utml.

Profesionālās ievirzes pedagogi pirms tam nebija izmantojuši tik daudz dažādus digitālos rīkus, kā to piespieda Covidlaiks, jo pirms tam nebija  tādas nepieciešamības,  it sevišķi mākslas jomā. Tomēr gada laikā esam šajā ziņā ļoti auguši. Protams, ka nespējam pietiekami nodrošināt skolotājus ar tehniskajiem resursiem. Pamazām, uzklausot skolotāju vēlmes un priekšlikumus, iespēju robežās esam uzlabojuši tehnisko nodrošinājumu, lai gan jāatzīst, ka daudzi skolotāji, kuri  strādā mājās, izmanto savus privātos datorus, telefonus, mūzikas instrumentus, materiālus. Bija sarūgtinājums, ka mūsu jomas izglītības iestādēm netiki piešķirta datortehnika ne no Kultūras ministrijas, ne IZM. Arī iestādes  budžetā tādu finansējumu atrast ir ļoti, ļoti sarežģīti. Lai varētu iesūtīt video ierakstus dažādiem konkursiem, ir nepieciešama ļoti kvalitatīva skaņu ierakstu aparatūra.

Pietrūkst:

• radošās gaisotnes skolā, kolēģu savstarpējo sarunu, smaidu un uzmundrinājumu;
• skolas tradīciju -izlaidumu, eksāmenu, koncertu, pasākumu;
• kopīgu tematisko pasākumu, izbraukumu. 

Ļoti pietrūks mūsu kolēģa, mūsu skolas “Gada skolotāja” Jura, kurš, diemžēl, savu dzīves skaņdarbu ir izspēlējis. Tas ir zaudējums, kuru šobrīd vēl līdz galam neapzināmies, liekas, ka atsāksies “normālais” darba režīms, un viņa kabinetā atkal skanēs saksofons vai klarnete.

Savā ziņā mēs- skolu vadības komandas, esam zaudējuši radošo brīvību, jo bieži vien visa diena noris gan saplānotos, gan pēkšņos digitālajos pasākumos, kuros ir noteikti jāpiedalās un bieži vien vienas dienas laikā  saziņai jāizmanto piecas, sešas  digitālās vides no dažādām ierīcēm. Tas ļoti nogurdina un pilnīgi noteikti  nerada gandarījuma sajūtu par paveikto. Arvien vairāk dominē paroles (kuras nepārtraukti jāmaina), lietotājvārdi, QR kodi, e-paraksti, karšu lasītāji, iestatījumi, uzstādījumi, hipersaites, dokumentu plūsmas, atskaites un dažādu sistēmu specifiskie un bieži vien neloģiskie uzstādījumi, jo ne vienmēr jauni izaicinājumi un sistēmas atvieglo darbu, kā tas sākotnēji varbūt ir domāts.  Tiek veidoti “digitālie atkritumi”, kuriem neredzam jēgu un nozīmi ilgtermiņā.

Ieguvumi

Tomēr attālinātajām mācībām un darbam ir arī savas priekšrocības. Lielākā daļa skolotāju ir paaugstinājuši savu digitālo pratību, uzlabojusies sadarbība ar vecākiem. Paldies visām audzēkņu ģimenēm, jo ir jāveic audio vai video ieraksti, kuri  aizņem daudz laika, taču, lai to paveiktu, audzēknim jāstrādā ar daudz lielāku rūpību. Bet – ko līdz dators un tehnika, ja mājās nav  instrumenta vai nepieciešamo mākslas piederumu.  Mazāka izmēra instrumentus bērniem lielākoties sagādā vecāki vai, atsevišķos gadījumos, uz noteiktu laiku piešķir lietošanā skola, bet nepārvietojamus instrumentus audzēknis var apgūt tikai skolā.

Manuprāt, skolas kolektīvs savā ziņā ir kļuvis pat saliedētāks, jo, lai arī attālinātās sanāksmes un tikšanās  nevar aizstāt īsto klātesamību, sarunās piedalās daudz vairāk kolēģu. Mūsu skolas specifika, it īpaši mūzikā, ir tāda, ka skolotāji nestrādā pilnas slodzes darbu katru dienu, un arī mājvieta ne visiem ir Bauskas apkārtne. Bet šādas kopīgas ekrāntikšanās ir iespējamas no jebkuras vietas, un laiks arī tiek ietaupīts. Un vēl – esam iemācījušies vairāk priecāties par sasniegumiem, par audzēkņu veikumu, par pašu veiksmēm, kā arī spējām lieliski tikt galā ar lielāko mācību gada izaicinājumu – attālināto mūzikas programmu akreditāciju. 

Jaunums, ka  pateicoties mūsu skolotājam Laurim, skolai ir savs kanāls audzēkņu  ierakstu atskaņošanai, un saviem spēkiem tiekam galā ar ierakstiem. Daudz paveicām arī projektu īstenošanas jomā. Pie skolas ir uzstādīts skanošais pulkstenis, iegādātas digitālās klavieres, kā arī  foto tehnika  jauna mācību priekšmeta īstenošanai mākslas programmā. Aktīvi darbojas motivētākie mākslas programmas audzēkņi- ir tapuši pārsteidzoši  labi darbi. 

Atziņas, pārdomas

Šis laiks ir piespiedis būt  ļoti elastīgiem, ātri pielāgoties situācijai. Vairs izbrīnu nerada valdības pēkšņie lēmumi vēlā ceturtdienas vakarā… Tad lielākais izaicinājums ir sniegt precīzu informāciju vecākiem par profesionālās ievirzes izglītības norisi, jo tā bieži atšķiras no vispārizglītojošās skolas. Esam iemācījušies operatīvi  modelēt situācijas un meklēt paši savus lokālos “scenārijus”, jo striktie normatīvi, piem., par brīvlaikiem,  neattiecas uz mūsu jomu, tāpēc mācības uzsākām uzreiz pēc Jaunā gada, nepagarinot brīvlaiku.
Kamēr vispārizglītojošo skolu pedagogi par attālinātu darbu saņem piemaksas pie algas, tādas joprojām nav sagaidījuši mūzikas, mākslas un citu profesionālo jomu skolotāji, lai gan otrais mācību semestris jau ir pusē. Ceram arī mēs, lai vismaz kaut daļēji skolotāji saņemtu kompensāciju par papildus izdevumiem savā “mājsaimiecībā”. Lielākā daļa skolotāju ir  pārcēlušies uz attālināto tiešsaistes vidi, un tas ir liels izaicinājums. Jebkuras pārmaiņas prasa citus risinājumus, pieejas un veido jaunu pieredzi. Katrā ziņā man tas ir prasījis daudz enerģijas, daudz jaunu iemaņu un risinājumu, lai saziņa ar skolotājiem, jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem nepazustu un lai mācīšana un mācīšanās korelētu  ar cilvēcību, iekšējo līdzsvaru  un savu un pasaules izpratni. Pašlaik profesionālās ievirzes kultūrizglītības mācību režīmā notikušas nelielas izmaiņas – valdība pagājušajā piektdienā lēma atļaut individuālas konsultācijas klātienē mūzikas, mākslas un dizaina skolu beidzējiem. Tas ļoti atvieglo diplomdarba izstrādes procesu  un programmas apguvi topošajiem absolventiem.

Mēs, pedagogi, novērtējam katra jaunā mūziķa un  mākslinieka  radošo potenciālu – dārgāko, kas viņam ir. Skolotājam ir jāatrod pareizā atslēga, īstā vieta sirsnīgai sarunai, precīzas  darba metodes un uzdevumi, lai  netiktu palielināta  psiholoģiskā spriedze un darba rezultāts, lai arī attālināts – satuvinātu. Anita Velmunska.