Tradicionālā diplomdarbu aizstāvēšana Mākslas nodaļā šogad notika 11.jūnijā. Caurviju motīvs, atslēgas vārds un tēma darbiem bija “Laiks”. Katram no 16 audzēkņiem savu veikumu vajadzēja aizstāvēt pēc noteikta plāna, īsi raksturojot tēmas atklāsmi, pamatot materiālu un tapšanas tehnikas izvēli. Jaunieši stāstīja par savu mākslas darbu tapšanas laiku, grūtībām, izaicinājumiem, prieku, jaunatklāsmēm, sadarbību ar pedagogiem. Pārfrāzējot pedagoģes Mārītes Šulces teikto – audzēkņu runās atklājās, cik saturīgi un radoši izdevies aizpildīt baltu papīru un laiku.
Darbus tekstilmākslā prezentēja vairākas pedagoģes Svetlanas Rājevas audzēknes. Gabrielas Šmites darbs – tamborēta laika mašīna – portāls. Tā izveidošana prasījusi lielu pacietību un rūpību, izaicinājums bijis darba nostiprināšana, tamborējuma “savaldīšana”. Ance Ērika Ezeriņa prezentēja triptihu “Stārķa uzlidojums”. Meitenei ierosmi devusi pie mājas vērotā stārķa ligzda un šo putnu dzīve. Sarežģīta bijusi gleznošana uz auduma ar batikas krāsām, darbs papildināts ar izšuvumu, izmantota arī šujmašīna. Anda Fišere savu darbu tekstilmākslā nosaukusi par “Laika simfoniju”. Laika plūdums tajā tverts caur ķeltu zīmēm un simboliem, ar ko Anda ļoti aizrāvusies. Darbs darināts, izmantojot filcēšanu, kas ir ļoti laikietilpīga un reizēm arī sāpīga, jo filcēšanas adata ir ļoti asa! Anda domā, ka, ja aizstāvēšanās runai būtu atvēlēts vairāk laika, viņa uzdotu jautājumu vērtēšanas komisijai – vai manā darbā jūs varat ieraudzīt sevi un savas izjūtas kādā no dzīves notikumiem? Ceram, ka atbilde ir – jā. Emīlija Šūpulniece prezentēja darbu “Nāves pulkstenis”.
Pedagoģe Agate Gūtmane mācījusi saviem audzēkņiem sadraudzēties ar mālu, ģipsi un papīru. Evelīna Mikutele raksturoja mālā veidoto spoguļa apdari. Spogulis rāda tieši to brīdi, kad tajā skatāmies, tāpēc darba nosaukums ir “Mirklis”. “Ledus laikmeta” sajūtās vertēšanas komisiju mēģināja ievilināt Andžejs Stapkēvičs. Viņu satrauc tas, ka pasaulē ik brīdi izzūd kāda dzīvnieku suga, laika gaitā tā noticis arī ar mamutiem. Vienu no šiem teiksmainajiem dzīvniekiem puisis izveidojis papjē – mašē tehnikā. Darba veidošana prasījusi gandrīz pusgadu. Viņš ļoti novērtē skolotājas Gūtmanes sniegtās zināšanas un prasmes. Valters Vaivars ar keramikas palīdzību bija pievērsies bezgalības tēmai. Viņa darba nosaukums – “Bezgalības piliens”. Tajā izmantots māls, glazūra, aukla, koks. Apjomīgais, no neskaitām bezgalības zīmēm sastāvošais lieldarbs prasījis lielu pacietību un motivāciju, ko palīdzējusi uzturēt pedagoģe.
Iedvesmas avots un padomdevēja glezniecībā pieciem audzēkņiem bijusi skolotāja Aija Ušerovska. Aizstāvībā ļoti iederējās arī viņas izvēlētie domugraudi un atziņas. Viens no tiem – gleznošana ir dedzīga klusēšana. Traģiska un uzrunājoša bija Gustava Jundža glezna “Miera laiks un kara laiks”. Elza Sipoviča uzgleznojusi savas vecvecmāmiņas portretu (“Ausmas Kalnmeieres portrets”), tā uzsverot savas dzimtas sakņu nospiedumu laika ritējumā. Endija Nikola Kreitenberga gleznā “Mākslas skolas laiks”iemūžinājusi savus skolasbiedrus Mākslas skolā. Grupas portretējums ir dinamisks, katrs tēls tverts viņam vien raksturīgā kustībā. Meitene ar sirsnību runāja par skolas laiku, tajā gūtajām zināšanām un pozitīvajām emocijām. “Katram tagad ir jāiet savs ceļs, tāpēc manā darbā ir durvis, kas katru ved pretī savam sapnim,” sacīja Endija. Alīna Vilciņa triptihā “Laiku upe” iejutusies simboliskā laika upes plūdumā. Gleznā attēlotā meitene tautas tērpā, šķiet, tikai uz brīdi piesēdusi laika upes krastā, lai tūdaļ dotos tālāk… Elīza Bundure diplomdarba gleznā pievērsusies sev tik tuvajai Visuma tēmai. Attēlošanai izvēlētas spilgtākās planētas, tās tvertas mūžīgā, bezgalīgā kustībā. Gleznas nosaukums – “Laiks ir bezgalība”.
Mārītes Šulces audzēkne Ieva Bille uzgleznojusi triptihu “Sievietes laiks”. Ieva stāstīja: “Man tuvie cilvēki mainās, noveco. Manos 15 gados valstī mainījušās partijas, pašvaldības, nauda, bet klasiskajā mākslā nekas nemainās.” Meitene par pamatu savam skatījumam uz laiku izmantojusi slaveno Leonardo da Vinči “Monu Lizu”. Pirmā daļa – oriģinālās gleznas Ievas versija, otrajā daļā Monai Lizai – 112 gadu, bet trešajā daļā Mona Liza izdzīvo mūsdienu kara un juku laiku.
Signes Pansovas audzēkne Sarma Neimane savā gleznā pievērsusies tēmai “Laiks tērpa vēsturē”. Pedagoģe raksturo šo darbu kā smalki izjustu, caurspīdīgu krāsu saspēli.
Modes mākslā sevi pieteikušas divas pedagoģes Olitas Dzelzkalējas audzēknes. Marta Spruntule iedziļinājusies pagājušā gadsimta sešdesmito gadu hipiju kustībā un radījusi tērpa versiju “Hipiju meitene svētku tērpā”. Apbrīnojama ir rūpība, ar kādu veidota katra šī tērpa detaļa, pati figūra (mati no spolīšu diegiem pelnījuši īpašu uzslavu!). Milanas Kačanas darba nosaukums – “Princese gotikas stilā”. Interesants bija stāsts, kā ļaunās karalienes tēls no “Pasakas par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem” pārtapa par gotikas stila nesēju. Reizēm tā notiek – mākslas darbi sāk dzīvot paši savu dzīvi!
Visi topošie Mākslas nodaļas absolventi veltīja sirsnīgus pateicības vārdus pedagogiem, vecākiem un visiem, kas viņus atbalstījuši skolas gados.
Vērtēt un analizēt – tas nav viegli. To šoreiz bija uzņēmusies skolas direktore Anita Velmunska, viņas vietnieks Ainārs Pastors, pedagoģe Mārīte Šulce, kā arī Iecavas MMS vizuāli plastiskās mākslas metodiskās komisijas vadītāja Laura Potaša – Strode. Cerams, ka jauniešu darbi viņus pārliecināja un iedvesmoja! Ieskatieties galerijā un gūstiet iedvesmu arī jūs!
