20.martā Mākslas nodaļas audzēkņi, vairāki viņu vecāki, pedagogi un citi interesenti bija sanākuši skolas Baltajā zālē. Tur jau kādu laiku skatāma Bauskā dzimušās mākslinieces Dārtas Stafeckas darbu izstāde.

Tagad bija iespēja sastapt un iztaujāt pašu darbu autori. Uz tikšanos ar audzēkņiem Dārta bija ieradusies kopā ar savu atbalsta komandu – mammu un māsu. Arī viņas ieinteresēti palīdzēja rast atbildes uz visdažādākajiem bērnu un pieaugušo jautājumiem. Tikšanās sākumā Dārta īsi raksturoja savu ceļu mākslā – no skolnieces, kam parastās un mākslas skolas gaitu apvienošana likusies bezgala grūta un apnicīga, līdz pedagoģes gaitām J.Rozentāla Mākslas skolā. Pa vidu – mācības šajā pašā skolā un pēc tam studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, radošā darbība dažādās jomās.

Pašai māksliniecei daudz izvēlēties sarunas virzienu nebija ļauts, jo cītīgie iztaujātāji bija labi sagatavojušies. Jautājumi bija visdažādākie. Kā pietiek pacietības? Kā veidojas linogriezums? Cik ilgi žūst līme? Kā var izšūt grāmatu? Kā saglabāt grāmatas varoņa līdzību katrā nākamajā zīmējumā? Par ko Dārta gribēja kļūt bērnībā? Kāda ir mīļākā krāsa? Kas ir hobiji? Kā var nopelnīt naudu? Vai mājas mīlulis – suņuks- netraucē zīmēt? Un vēl un vēl, un vēl…

Atbildēs uz jautājumiem lieliski iepazinām Dārtu kā personību – radošu, brīvu, mērķtiecīgu un pacietīgu. Līdzās cītīgam mākslinieces darbam prieku sagādā koncertu baudīšana, darbi mājas celtniecībā, atrašanās dabā un kopā ar ģimeni. Pēc tikšanās ar Dārtu droši varam aizpildīt teju veselu aptaujas anketu! Mīļākā krāsa – melna, apģērba gabals- kleita, attēlojamais objekts – māja, iela, dzīvnieki, no kuriem mīļākie – ķirzakas un zirnekļi, putns – vārna. Nepatīk – gleznot un portretēt cilvēkus. Nepatīk rutīna. Nepatīk “papīru darbi”, tāpēc noteikti nevēlas būt par mākslas skolas direktori. Bērni bija gatavi iztaujāt Dārtu vēl ilgi, īpaši daudz interesantu jautājumu bija Alisei Seškēnai. Pedagoģe Mārīte Šulce bija cītīgi izpētījusi grāmatu ilustrācijas, notika arī saruna par ilustrāciju tapšanu.

Tomēr svarīgākais jautājums, šķiet, bija – kā ir būt māksliniekam? Dārtas atbilde bija – domāt, skatīties, vērot, analizēt, ilgi auklēt idejas, līdz tās “nogatavojas” un ir realizējamas.

Tikšanās pagāja nepiespiesti vieglā, radošā atmosfērā, noslēdzās ar selfijiem kopā ar Dārtu un autogrāfiem audzēkņu blociņos. Izskaņā audzēkne Alīna Dupure Dārtai teica : “Jūs padarījāt manu dienu laimīgāku!” Pievienojamies meitenes teiktajam un vēlam Dārtai daudz radošu panākumu – izstāžu, projektu un prieka brīžu tik mīļajā mūzikā!