Bauskas mūzikas un mākslas skolas (BMMS) mākslas nodaļas 17 absolventi 12. jūnijā aizstāvēja diplomdarbus un saņēma apliecības par vizuāli plastiskās mākslas sešgadīgās programmas apguvi.

Diplomdarbu prezentācijā BMMS mākslas nodaļas zālē, ievērojot distanci,  piedalījās tikai absolventi, skolotāji un daži vecāki. Iepriekšējos gados aizstāvēšanu vēroja audzēkņu draugi, skolasbiedri un daudz ģimenes locekļu. Šoreiz vecāki gaidīja jauniešus Korfa dārzā, vēlāk fotografējās un kopīgi aplūkoja diplomdarbu izstādi.

Pirmo reizi mākslas nodaļas vēsturē noslēguma darbu izstrādi audzēkņi veica attālināti un tikai šī mēneša sākumā pēc pulcēšanās aizliegumu atcelšanas vairākas dienas strādāja pedagogu vadībā skolas darbnīcās.

Neparedzētās situācijas dēļ Kultūras ministrija izstrādāja noslēguma darbu vērtēšanas citu metodi profesionālās ievirzes skolu beidzējiem, atsakoties no summārās vērtēšanas (atzīmēm) un aizstājot  ar “ieskaitīts/neieskaitīts”.  Taču visi BMMS mākslas nodaļas beidzēji varēja uzzināt arī tradicionālo  vērtējumu. Katrs skolēns saņēma sava diplomdarba glīti ierāmētu fotogrāfiju, zem kuras bija ierakstīta arī atzīme.

Absolventu patstāvīgi veidoto diplomdarbu kolekcija ir izcila. Skolotāju komisijai, kas vērtēja audzēkņu veikumu, tas bija ļoti patīkams pārsteigums. Jaunieši ir nevainojami apguvuši vizuāli plastiskās mākslas programmu un līdz martam diplomdarbu vadītāju pārraudzībā jau bija sagatavojuši pamatīgas iestrādnes. Lielu atbalstu un iedrošinājumu diplomandiem sniedza viņu ģimenes un jauniešu savstarpējā virtuālā saziņa. To īpaši uzsvēra visi absolventi.

Jaunieši veidoja noslēguma darbus zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, keramikā, tekstilmākslā, maketēšanā, koktēlniecībā, modes mākslā un izvēles priekšmetā “Audums” skolotāju Mārītes Šulces, Signes Pansovas, Laimas Grigones, Olitas Dzelzkalējas, Ivetas Līderes, Aināra Pastora un Valda Žeikara vadībā. Vienojošā tēma bija “Ūdens”.

Marta Tēraude, kura visus sešus mācību gadus ir bijusi BMMS izcilniece, diplomdarbu “Saulrieta atspulgs jūrā” izstrādāja tekstilmākslā. Viņa stellēs noauda segu un spilvena pārvalku. Tie bija izsmalcinātu toņu gammā un iesācējiem neraksturīgā  tehniski augstā kvalitātē. Uzrunā Marta pateicās diplomdarba vadītājai Ivetai Līderei un Bauskas muzeja lietišķās mākslas studijas vadītājai Sanitai Behmanei – Baibakovai, kura Martai  piedāvāja ekskluzīvu iespēju vienai pašai strādāt atsevišķā, izolētā telpā.

Tekstilmākslā diplomdarbu (vadītāja I. Līdere) izstrādāja arī Roberta Baļčūne. Viņa izgatavoja sēžammaisu liela akmens formā ar stilizētu ūdens augu dekoratīvu apdari. Attālinātās mācīšanās periodā Roberta strādāja sava tēva individuālajā šūšanas darbnīcā. Meitene stāsta: “Man ļoti laimējās strādāt kopā ar tēti, iesaistīties viedokļu apmaiņā, uzklausīt viņa padomus un prātīgi uztvert kritiku.”

Samantai Viktorijai Čikstei dzīvokli nācās pārveidot par mākslinieka darbnīcu. Viņa izgatavoja lielformāta dekoru, audumu apgleznojot ar tekstilkrāsām. Sižeta izvēli rosinājusi sarakste internetā ar līdzaudžiem citās valstīs.

Keitas Jirgensones triptihs (trīs sižetiski saistīti darbi) “Pašportrets ar ūdens glāzi” ir meistarības un nevainojamas stila izjūtas apliecinājums. To viņa izstrādāja patstāvīgi, ar darba vadītāju M.Šulci sazinoties attālināti. Dzirkstoši un asprātīgi Keita raksturo procesu: ”Biju nolēmusi uzzīmēt savas skaistās draudzenes portretu, bet ārkārtas situācija ieceri mainīja. Ilgstoši paliekot mājās, vienīgais modelis biju es pati.

No mammas aizņēmos labu kameru, sarīkoju sev fotosesiju. Sāku zīmēt, izvēlējos dažādus rakursus, izgudroju autortehniku – vaska zīmuļa un eļļas krītiņu apvienojumu. Visgrūtāk man bija divarpus mēnešus tikai uz sevi vien skatīties.”

Diplomdarbu izstrādes jaunajā situācijā arī citiem absolventiem nācās elastīgi mainīt plānus. Skolotājas O.Dzelzkalējas audzēknes Megija Grīnvalde un Elizabete Zīlīte pašu izgatavotām manekenlellītēm  modelēja tērpus. Parasti tos gatavo no dažādiem audumiem, bet skola audzēkņiem bija slēgta, tāpēc nevarēja izvēlēties audumu kombinācijas un izmantot šujmašīnas. Skolotāja piedāvāja darināt tērpus no kreppapīra. Rezultāts bija vienkārši lielisks.

Izcils darbs – četras planšetes ar neparastu tērpu modeļiem izdevās Selīnai Balakānei. Uzslavu pelna arī Megijas, Elizabetes un Selīnas veidotās prezentācijas uz ekrāna, kurās atainots tērpu tapšanas process, sākot no pirmajām skicēm līdz gataviem tērpiem.

Vērtīgu pieredzi keramikā guva diplomdarbu vadītājas L.Grigones audzēknes Keita Kokina un Nikola Stančika. Keita atzina, ka sākumā izjutusi lielu neizpratni un nedrošību par attālināto darbu, bet noslēgumā priecājusies par iespēju strādāt skolotājas darbnīcā. Pedagoģe audzēkni Keitu Kokinu uzskata par drosmīgu un uzņēmīgu, jo  mājās viņa patstāvīgi glazēja keramikas krāsniņā apdedzināto  priekšmetu grupu, kas ir liels tehnoloģisks izaicinājums. Strādājot skolā, glazēšanu parasti veic pedagogs.

Ievērību pelna arī Henrija Kravala izgatavotais Bauskas peldbaseina makets, Undīnes Ūdres makets “Tilts” (skolotājs A.Pastors), Kristera Galvona kuģa makets (skolotājs V.Žeikars),  Unas Saukumas  lieliskā glezna “ Meitene ar suni ūdenī” , Paulas Sipovičas gleznu cikls, Madaras Poles darbs (skolotāja M.Šulce), Annijas Druseikas  grafiskā kompozīcija un Čelsijas Bērtelsones darbs modes mākslā  (skolotāja S.Pansova).