Jau divas nedēļas Bauskas Mūzikas un mākslas skola (BMMS) strādā attālinātā režīmā. Pieredzē dalās Mākslas nodaļas pedagogi.
Agate Gūtmane, veidošanas skolotāja:
“Attālinātais process pārsvarā norit veiksmīgi. Ir daži izņēmumi, kad darbu izstrādes termiņš kavējas. Tā kā audzēkņiem mājās nav pieejams māls veidošanai, nākas izlīdzēties ar citiem materiāliem – plastilīnu un dažādām plastiskām masām. Pēc pirmajiem saņemtajiem audzēķņu darbiem secinu, ka uzdevumi jāizskaidro ļoti precīzi un jāņem vērā tas, ka skolēni pārsvarā izvēlas iet vieglāko ceļu, tāpēc ne vienmēr piepildās skolotāju ekspektācijas. Strādājot klātienē, ir vieglāk virzīt katru audzēkni uz labāku rezultātu, parādot dažādus tehniskos paņēmienus, kā arī notvert īsto brīdi, kad rezultātu vēl iespējams mainīt. Ļoti gaidu dienu, kas varēšu tikties ar skolēniem un klātienē vadīt mācību stundas. “
Mārīte Šulce, zīmēšanas un gleznošanas skolotāja:
“Prieks, ka vecāki bērniem palīdz – mammas un tēvi ir pozējuši cilvēka figūras skicēm. Vecāki elektroniski man pārsūta savu bērnu zīmējumus. Analizēju katru darbu. Uzmundrinu bērnus, lai viņi turpina attīstīt rokas veiklību.”
Signe Pansova, kompozīcijas, zīmēšanas un gleznošanas skolotāja:
“Audzēkņiem, vecākiem un skolotājiem šobrīd ir svarīgi iegūt stabilitātes un miera sajūtu. Tas palīdz adekvāti novērtēt situāciju un saprast, ko vajadzētu darīt, bet ko nē. Man tas nozīmē skaidri un nosvērti apzināties, kādā pasaulē dzīvojam, un rīkoties stabili un mierīgi. Katras dienas lielākā daļa man paiet, analizējot, uzlabojot, papildinot bērnu atsūtītos zīmējumus un gleznojumus, kā arī sniedzot detalizētus metodiskus norādījumus kompozīcijas uzdevumu veikšanai, sagatavojot un noformulējot atbildes uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem. Arī vecākiem sniedzu atbildes, vēršu viņu satraukumu pozitīvā virzienā, pateicos par mammu un tēvu palīdzību mākslas priekšmetu attālinātā apguvē. Jo īpaši tas attiecas uz jaunāko klašu audzēkņu vecākiem.”
Olita Dzelzkalēja, zīmēšanas, kaligrāfijas, darba materiālā skolotāja:
“Pie datora pavadu garas stundas. Esmu apmierināta ar atgriezenisko saiti, kas veidojas ar audzēkņiem. Zīmēšanā cenšos uzdot tematus, kas bērniem varētu sevišķi interesēt. Priecājos par audzēkņu atsūtītajiem brīnišķīgajiem mājdzīvnieku zīmējumiem. Jaunāko klašu bērni ir sevišķi centīgi un atbildīgi. Divām 6. klases audzēknēm vadu diplomdarbus, un par tiem man ir bažas. Diplomdarbu izstrādi nevar konsultēt pa telefonu, e- pasta sarakstē, foto un video failu apmaiņā, jo skolotājam un audzēknim diendienā jābūt tiešā kontaktā. Tāpat nav skaidrības, kad un kā notiks diplomdarbu aizstāvēšana. Vai visi pagūs tos izstrādāt?”
Aina Ušča, mākslas valodas pamatu ( mākslas vēstures) skolotāja:
“Šajā laikā, kā apgalvo krīžu psihologi, nevajadzētu prasīt maksimālo atdevi, bet ar elastīgu un radošu pieeju censties uzturēt izglītības programmas standartus un prasības. Tagad 2. – 5. klašu audzēkņiem gatavoju un sūtu tematu blokus. Tos veido īsi, skaidrojoši konspekti, ko rakstu katrai jaunai tēmai, norādes uz atslēgvārdiem, attēlu meklēšanas vietnēm, kā arī praktisks uzdevums – zīmējums, fotogrāfija vai neliels apraksts. Vēl ir arī uzdevumi izlasīt konkrētu autoru ceļojumu aprakstus internetā vai ieteikumi noskatīties filmas. Nepiedāvāju sarežģītas tēmas. Audzēkņu attieksmē pret uzdoto nav lielas atšķirības starp mācībām klātienē un attālināti. Tie, kuri ir motivēti, kuri regulāri apmeklējuši stundas, iesaistoties sarunās un jautājot, joprojām cītīgi turpina mācīšanos virtuālajā vidē. Taču ir audzēkņi, kuri prasības vienkārši ignorē. Iepriecina 2. klases skolēnu aizrautība un interese par piedāvātajiem tematiem,viņu teicamie zīmējumi. Taču izgaismojas arī sarežģījumi. Jaunāko klašu vairākiem audzēkņiem, ko ievēroju vēl klātienē, ir diezgan lielas problēmas ar teksta uztveri. Pat desmit teikumus izlasīt un saprast jēgu rodas grūtības. Klasē šo problēmu skolotājs var risināt, ar bērnu stundā strādājot individuāli, bet attālināti tas nav iespējams. Tāpēc ļoti nepieciešams vecāku atbalsts uzdevumu veikšanā.”
